Ainas Poišas citāts

Ļoti bieži krīzi attiecībās rada neizrunātās lietas. Ārēji ir bijuši daudz jauku brīžu – kāds ceļojums, kopīgs pasākums, pat ģimenes pieaugums, bet iekšēji visu laiku ir bijis kaut kas, ko kāds ir jutis sevī, kāds neuzdots jautājums, neatrisināta problēma, kas atlikta vienu reizi, otru reizi, trešo reizi… Iekšējā dzīve veidojas no mūsu sajūtām un emocijām. Un ne jau visas divdesmit četras stundas diennaktī ir vajadzības pēc tuvības un intimitātes, bet dažreiz vajag kādus „saplūšanas” mirkļus, kas dod sirdsmieru, dod pārliecību, ka otrs mani redz un pieņem manu iekšējo dzīvi, ka es varu būt atklāta, cik vien es gribu un ka otrs par mani nesmiesies, nekritizēs un nenoraidīs. Vienmēr ir tikai divas iespējas, ja nerunājam un nepieskaramies sev svarīgām lietām, tad mēs tuvojamies krīzei, ja mēs saņemam dūšu un mēģinām tām pieskarties, ar noteikumu, ka mēs viens otru neapēdam savstarpējos apvainojumos, un nepazemojam, tad tomēr mēs no krīzes attālināmies.