Sigitas Pļaviņas citāts

Bet es gribētu izstāstīt savu pieredzes liecību citām sievietēm par iedrošinājumu. Redzi, es vienmēr zināju, ka man būs vīrs, vienmēr ticēju tam. Neviens man neko nebija apsolījis, šīs ilgas es vienkārši nēsāju sirdī. Viena draudzene mani vienmēr apsmēja, bet tas nespēja mani apbēdināt. Katrā ziņā visām vientuļajām sievietēm es gribu novēlēt – ticiet un jums būs! Nedrīkst šaubīties, savas cerības ir jāsargā. Lai arī, atzīšos, brīžiem man bija ļoti grūti viņu gaidīt – tās, kuras dzīvo vienas, to sapratīs.

Tik ļoti reizēm gribas dalīties ar otru savos pārdzīvojumos un pārdomās, ka… tā vienatne gandrīz fiziski sāp.

Tu pārnāc mājās, viss ir kluss, izmiris, īpaši, ja esi bijusi prom vairākas dienas. Tad jācenšas iepūst dzīvību mājās – jāatver logi, jāienes ziedi, jāpalaiž veļasmašīna, jāsāk gatavot ēst. Lai var sajusties kā cilvēks. Bet tik un tā, mīļās sievietes, nebaidieties! Arī man savulaik uzmācās šaubas un tāda kā sevis apvārdošana – ak, nu es jau neesmu vienkārša raksturā, varbūt tāpēc tas vīrs vēl kavējas… Un tā tālāk.x