Sabīnes Koklačovas citāts

Pēdējā gada laikā es arvien vairāk kļūstu par tādu kā savas dzīves novērotāju, kas vairs necenšas dzīvi un notikumus tajā mākslīgi ietekmēt, bet vairāk ļaujas un seko savas sirds enerģijai… Kas necenšas noturēt cilvēkus, bet gan vairāk skatās, kas notiks tad, ja tos visus palaidīs vaļā. Vai tie atnāks atpakaļ? Kuri par mani atcerēsies pirmie? Kuri atbrauks, kad man būs salauzta kāja? Kuri atbrauks arī tad, ja man nebūs nekā, ko dot, vai iespējas panākt pretī? Kuri piezvanīs tāpat vien, bez personiskas intereses? Kuri būs gatavi vairāk dot, nekā saņemt pretī? Kuriem galu galā es esmu vajadzīga? (..) Un, jo vairāk es atsakos no visa liekā, jo vairāk es pati neiesaistos, jo vairāk man tiek dots – dots kaut kas īsts.