Māra Rēvalda citāts

Te var aizdomāties par laulības institūciju kā tādu. Par to, ka laulība bieži vien spiež palikt kopā, jo statusa maiņa, juridiskās procedūras ir ārkārtīgi smagnējas, kuru dēļ cilvēki ļoti sanaidojas.
No vienas puses, ir ļoti labi, ka laulības institūcija pastāv, bet, no otras… tā kaut kādā mērā veicina kopā palikšanu cilvēkiem, kuriem nevajadzētu palikt kopā, un viņi sāk viens otru nīdēt laukā. Tā vienkārši notiek.

Protams, jāizvairās arī no situācijām, kad, izjūkot laulībai, stiprākā puse otru var atstāt ar neko. It sevišķi, ja otrs cilvēks nācis ar sirdi un dvēseli, piedalījies visos procesos. Traki, ja vīrietis sievieti spēj atstāt bez nekā. Kaut vai aiz atriebības: «Tu tā? Nu tad – še tev!» Tā nedrīkstētu būt. Kaut kā jāmācās to visu risināt. Bet arī morālā pašiznīcināšanās ir slikta. Ja dzīvo kā suns ar kaķi visu laiku un darbina motorzāģi katru dienu, ja negribas iet mājās… Nu tad ko nu katrs dara – cits pārstrādājas, cits izdomā ko citu.