Zbigņeva Stankeviča citāts

Tā ir Dieva dāvana. Zināms avanss, kas tiek iedots šiem diviem cilvēkiem. Viņiem piešķiļas emocijas, kuru dēļ viņi vismaz viens otru pirmajā periodā redz caur rozā brillēm. Tikai tad, kad emocijas sāk noplakt, tās rozā brilles nokrīt un sākas īstā ikdiena. Taču daudzi netiek pāri šim etapam, jo gaida, lai visu laiku būtu tā emocionāli pacilātā gaisotne. Un, kad tas noplok, saka – nē, es viņu vairs nemīlu. Un meklē nākamo. Tā viņi skraida pa pasauli no puķītes uz puķīti, un iekšējais tukšums kļūst aizvien lielāks.