Manā dzīvē nekad nav bijusi mīlestība no pirmā acu skatiena, bet iekāre – gan. Nepatika sev atteikt… Mīlestības jūtas gan parasti atplauka „procesā”, iepazīstot partnerus tuvāk. Sākumā viņus pieņēmu kā paziņas, draugus. Bet tad pēkšņi sapratu, ka esmu iemīlējusies. Patiesību sakot – mīlestību nevajag meklēt. Esmu pārliecināta, ka viss svarīgais vienmēr atrodas līdzās, ir tikai rūpīgāk jāieskatās.

Tikai ar laiku sapratu, ka sievietes spēks ir vājumā. Savas dzīves laikā esmu nogājusi ceļu no dedzīgas feministes līdz austrumu sievietei. Esmu iemācījusies sargāt pavardu, būt par īstu mammu, prasīt piedošanu un pat atvainoties tad, kad nemaz neesmu bijusi vainīga. Tas strādā, velns parāvis! Galvenais, nemocīt sevi par to, neizlikties, bet sajust, kā darbojas šis mehānisms.