Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” ir izveidojis šo bukletu, lai palīdzētu tiem, kuri saskārušies ar notikumiem, kas radījuši psiholoģisko krīzi. Bukletā apkopotā informācija palīdzēs atpazīt krīzes pazīmes un pašnāvības riskus, kā arī sniedz ieteikumus pašpalīdzībai un citu atbalstam krīzes situācijās.

No pirmdienas, 1. februāra, sāk darboties krīžu un konsultāciju centrā “Skalbes” bezmaksas diennakts atbalsta tālrunis 67 222 922, ar kā palīdzību visu diennakti ikviens iedzīvotājs var saņemt anonīmu pirmo psiholoģisko palīdzību.

Ar atbalsta tālruņa palīdzību plānots nodrošināt plašāku operatīvo psiholoģisko atbalstu Latvijas iedzīvotājiem. Zvanus visu diennakti pieņem īpaši apmācīti krīzes konsultanti. Tāpat iedzīvotāji var arī pieteikties arī bezmaksas attālinātām psihologa konsultācijām, norādīja “Skalbes” pārstāve.

“Ieilgusī pandēmija, kas plosās visā Eiropā, rada spriedzi, trauksmi, dusmas, bēdas, nomāktību un atstāj nopietnas sekas uz cilvēka veselību. Iedrošinu visus, nokļūstot psihoemocionālās grūtībās, meklēt atbalstu. Saņemot profesionālu palīdzību, šādu krīzi var pārvarēt ātrāk un veiksmīgāk. Es personīgi vēršos arī pie vīriešiem, kuri šādu palīdzības lūgšanu mēdz jaukt ar vājumu – meklēt izeju no situācijas ir drosme un reizēm pietiek ar vienu sarunu, lai ieraudzītu ceļa sākumu savas krīzes risināšanai,” paudis veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Tāpat speciālisti, ka atbild uz atbalsta tālruņa zvaniem, sniegs palīdzību arī saistībā ar apgrūtinājumiem ikdienas sadzīvē, kas radušies ārkārtas situācijas rezultātā. Vienlaikus konsultants nepieciešamības gadījumā var ierosināt vērsties pie citām institūcijām, tajā skaitā sociālā dienesta, bāriņtiesas, policijas, krīžu centriem, atbilstošas palīdzības saņemšanai.

“Tāpat konsultants, uzklausot katra zvanītāja individuālo situāciju, var ieteikt saņemt bezmaksas attālinātas psihologa konsultācijas plašāka atbalsta saņemšanai un Covid-19 izraisītās krīzes psiholoģisko seku mazināšanai,” norādīja Ozola.

“Bailes, raizes un stress ir normāla reakcija mirkļos, kad saskaramies ar nenoteiktību vai nezināmo. Arī COVID-19 ir radījis būtiskas izmaiņas mūsu ikdienas dzīvē – fiziska kontakta trūkums ar citiem ģimenes locekļiem, draugiem, kolēģiem, darba zaudējums vai, tieši pretēji, papildu slodze var radīt trauksmi, apjukumu un ilgstošu nomāktību. Daļai sabiedrības ir izdevies pielāgoties situācijai un atrast veselīgus veidus, kā pārdzīvot pašreizējos apstākļus, taču daudziem tas ir izaicinājums un grūts pārbaudījums ik dienas. Tādēļ ir svarīgi, ka krīzes situācijas gadījumā ikvienam iedzīvotājam ir iespēja vērsties pēc palīdzības”, vēstīja “Skalbes” direktore, psiholoģe Zane Avotiņa.

Latvija ir viena no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurā vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē ir īpaši izplatīta. No partnera vardarbības vismaz reizi dzīvē ir cietusi katra trešā sieviete, katrā otrajā sievietes slepkavībā Latvijā ir vainojams tuvinieks, bet katram trešajam vardarbības upuris dzīvo kaimiņos. Lai mazinātu sabiedrības iecietību pret vardarbību, šī gada 5. decembrī Labklājības ministrija uzsāk sociālu kampaņu “Sitieni starp kaimiņiem un savējiem skar arī tevi”, aicinot līdzcilvēkus neignorēt vardarbību pret sievieti vai vardarbību ģimenē sev līdzās — pie kaimiņiem vai paziņu lokā.

Labklājības ministrija, uzsākot sociālu kampaņu, ne tikai aktualizē problēmas esamību sabiedrībā, akcentējot līdzcilvēku lomu, bet arī aicina iesaistīties un ziņot par vardarbības gadījumiem, piedāvājot konkrētu rīcības plānu:

• Kaimiņiem, tuviniekiem, saskaroties ar vardarbību līdzās, — zvanīt pa tālruni 110, ja situācija ir kritiska, vai 116 006, lai saņemtu konsultatīvu atbalstu, kā rīkoties, lai pārtrauktu vardarbību līdzās.

• Upuriem, informējot par valsts atbalsta iespējām saņemt valsts apmaksātu sociālas rehabilitācijas pakalpojumu un tiesiskās aizsardzības iespējām (varmākas tūlītēja nošķiršana, valsts nodrošināta juridiskā palīdzība).