Ja esi spiests visu laiku kaut ko upurēt kopējās harmonijas labā, tad līdzsvara ass ir kaut kur par daudz nošķiebusies. Ja to nevar izrunāt, mainīt, tad nāk kāds gadījums vai negadījums, kas izsit no tā ārā, un izmaiņas notiek spiestā kārtā. Mūs veido mūsu dzīves pieredze un apkārtējā vide, un tādi, kādi mēs esam tagad, varam būt tikai šajā brīdī, jo esam līdz tam izauguši. Tu mainies ar katru cilvēku savā dzīves ceļā. Ne velti ir teiciens – kā mežā sauc, tā atskan, tu nevari būt viens ideālais attiecībās un otrs tas sliktais. Tā nekad nenotiek.

Visas attiecības novērtēju kā vērtīgas un labas, visas pagātnes grūtības uztveru kā mācību, kas kaut ko devusi un atvērusi acis. Kad mēs dzīvojam ciešā tuvumā, gribi negribi, katrs cīnāmies par savu vietu, laimi un ērtībām.