…es nekādi nevarēju saštukot, kā savās bērna rociņās apņemt visu pasauli, jo man gribējās samīļot mammu, brāli, visus radiņus, svešus cilvēkus, lelles, šūpoles un pat lielo piecstāveni, kurā dzīvoju. Bet kā to izdarīt? Un tad man radās plāns: sakraušu visu pasauli vienā milzu kaudzē un apkampšu. Savos trīsdesmit gados sapratu, ka patiesībā jau es to daru, tikai nedaudz citādi, jo sniegt cilvēkiem prieku – tā jau arī ir mīlestības sastāvdaļa.