Kāzas nav kaut kas absolūti nepieciešams attiecībās. Var taču nodzīvot kopā arī desmit gadu un izaudzināt bērnus, bet neapprecēties, un tas ir pilnīgi normāli un pieņemami. Tomēr, manuprāt, kāzas apvieno. Tas ir apmēram tā: mums katram ir savs Dieviņš, un tad mēs kopā apvienojamies zem viena Dieviņa.

Strīdi nav slikti. Ir pat labi, ja cilvēki strīdas. Protams, ne tad, ja tā vienkārši ir apvainojumu mētāšana. Ja tiek pateikts, ko tiešām domā, tad ir iespēja to izrunāt un atrisināt.

Jāļauj otram būt. Tu vari ieteikt, kā viņam būt, bet nevajadzētu apzināti viņu censties mainīt. Mēģinājums mainīt ir regresējošs egoisms, kas drīzāk noved pie otra sagrāves nekā pozitīva rezultāta. Jo mums galvā rādās tikai tas rezultāts, kādu vēlētos redzēt, lai gan cilvēks un attiecības – tas ir process, kustīgs, īsts, dzīvs, bet tā bilde galvā – statiska.