No savu vecāku radītajām traumām mēģinu izvairīties – kā jau visi. Bet tad tu konstatē, ka traumas rodas pavisam citas un negaidītas. Tu redzi, ka tavs bērns ir pilnīgi atšķirīga būtne. Cita. Un es varu šo būtni neprātīgi mīlēt un darīt tās labā visu iespējamo, bet vienlaikus apzinos, ka palīdzēt tai varu tikai ierobežotā veidā, jo ne jau visu es viņā saprotu. Gribu un cenšos saprast, bet nesaprotu, jo neatpazīstu.