Gaisotne mājās, protams, ir atkarīga no sievietes, bet jābūt arī pretreakcijai – vīrietim sieviete ik pa laikam jāpalutina, jāuzslavē, par viņu jārūpējas. Jābūt saskaņai, mijiedarbībai. Viens dod, otrs pasaka paldies, citādi attiecības nav iedomājamas. Jā, vairums sieviešu ir supersievietes, mēs varam visu, un mums nekas nav neiespējams. Vīrieši reizēm mēdz būt vājāki nekā mēs, taču reizēm arī mums jāpadod roka, jāpalīdz izkārpīties no sarežģītas situācijas. Ja tikai viens vienmēr padod roku, ja tikai viens izritina paklāju, ja tikai viens par visu rūpējas, tad attiecības nebūs ilgas. Neatkarīgi no tā, vai šī glābjošā roka pieder vīrietim vai sievietei, agri vai vēlu cilvēks no šā uzdevuma nogurs. Kādā brīdī viņa limits būs izsmelts. Taču, ja lomas mainās, ja abi māk padot otram roku, tad viss kārtībā, ģimene ir spējīga pastāvēt.

Prasme sadzīvot patiešām ir liela māksla. Jā, citreiz ir grūti, bet jāmēģina atrast labo un to uzsvērt. Jā, reizēm ir mazliet jāizliekas, jā, reizēm tā ir pat kā neliela teātra izrāde. Bet tāds mazs teātris ir jāspēlē attiecībās ar visiem cilvēkiem – tik bieži kaut kas kaitina, kaut kas sadusmo, nepatīk. Bet vaina jau nav tai otrā cilvēkā, tikai manī.

Paldies Dievam, mans vīrs runā, viņš izstāsta, ja ir kādas problēmas. Un tas arī ir mans galvenais noteikums – visas problēmas jāizrunā, jo citādi tās nav iespējams atrisināt. Protams, tādās situācijās, cik varu, palīdzu. Taču lēmumi tomēr jāpieņem pašam. Zinu – pasakot priekšā, uz kuru pusi virzīties, jebkurā gadījumā būsi vainīga. Tāpēc sievietei jābūt pietiekami gudrai, lai situāciju prasmīgi ievirzītu īstajā gultnē. Tā, lai vilks paēdis, kaza dzīva un visi ir laimīgi. Atzīšos – ir reizes, kad nezinu, kā pareizi rīkoties, jo man galvā ir tūkstoš scenāriju ikvienai dzīves situācijai. Nedzīvoju šodienā, skatos uz priekšu un analizēju, kas notiks, ja rīkošos tā un tā. Kā šahā ikreiz paredzu soli uz priekšu un jau zinu, ar ko viss beigsies. Citreiz klausu savai sirdsbalsij, jūtu un ticu intuīcijai. Bet kā tu to paskaidrosi otram cilvēkam? Arī attiecībā uz cilvēkiem ir reizes, kad jūtu: ar šo nevajag ielaisties nekādās darīšanās. Saku to vīram, bet viņš netic, jo nekāda loģiska pamatojuma šīm šaubām jau nav, taču pēc laika izrādās – man bijusi taisnība. Tāpēc, vīrieši, dažkārt klausiet sievietes!

Neuzskatu, ka sievietei būtu jāstrādā kā zirgam un jāuztur visa ģimene. Nē. Vīrietim jābūt tam, kas uzņemas apgādātāja lomu, kas ir galvenais noteicējs gan par ģimenes stabilitāti, gan materiālo situāciju.

Visiem novēlu dzīvot ar sirsnību un mīlestību! Vienam pret otru, pret to, kas apkārt. Un to mīlestību es tā plašāk domāju. Ja vairāk viens otram, no sirds acīs skatoties, teiktu labas lietas un komplimentus, mums arī būtu vieglāka dzīve.