Daudz kas piedzīvots, pārdzīvots, smiets un raudāts, bet abi kopā esam spējuši pieņemt kopdzīvi visos tās aspektos. Turpinām pieņemt otru, pat ja maināmies paši, bet otrs nemainās. Tādējādi augam kopā savstarpējā cieņā – attiecības iet arvien dziļākā dimensijā.

Pāri visam milzīgs miera avots man ir vīrs un mūsu savstarpējās attiecības. Tās ir labākā terapija, kurā tiek dziedināts viss manī kā sievietē, sievā un mātē. Par to gan esmu pārliecinājusies – ja vecāki, mīlot viens otru, pieņemot, atbalstot, ir laimīgi, tādi ir arī bērni un gaisotne mājās.

Esmu atklājusi – tieši mums, mammām, vairāk jātiecas pēc miera, gan fiziski klātesot, gan emocionāli, tieši mums tas jāienes ģimenē. Jo bērni jau paši ir ļoti enerģiski un enerģētiski, arī vīrs kopā ar darbu mājā ienes zināmu stresu. Tad jābūt kādam, kas to līdzsvaro.