Šis laiks ir kā virpulis, kur visu gribas ļoti ātri – sameklēt, paķert, pagaršot, nobīties, aizsviest. Mēs aizmirstam, ka esam dzīvas, jūtīgas sirdis, vienalga vīrietis vai sieviete, abiem ir bail un ir sāpes, bet tas viss aizslēpjas un tur, kur varēja būt patiess brīnums, paliek vien jautājumzīme… Tas, kā mēs pieskaramies viens otram, atstāj neizdzēšamas pēdas. Vai darām to pietiekami uzmanīgi un ar atbildību?