Bet vispār jau ar gadiem zūd jaunības ideāli, iedomas, un mēs uz blakus esošo cilvēku sākam skatīties kā uz kompleksu parādību. Un tas nav stāsts tikai par partneri, bet arī par mūsu draugiem, tuviniekiem. Ar gadiem tu sāc pieņemt, ka neviens nav ideāls, ka katram ir plusi un mīnusi. Ja mīnusu ir ļoti daudz, tad skaidrs – nekas tur nesanāks. Ja to nav daudz vai tie nav tādi, kas man ārkārtīgi krīt uz nerviem, tad varu tos pieciest. Jāapzinās, ka cilvēku pārtaisīt nevarēs. Ka viņu nemaz nevajag lauzt, jo tad nelaimīgi būs abi. Ja mīnusus nevar pieņemt, tad jāļauj, lai viņš iet un satiek kādu, kas to var. Kādu, kam šie mīnusi varbūt šķitīs plusi vai vismaz netraucēs.

Esmu novērojusi, ka mēs, sievietes, nemākam ieslēgt sievišķību. Padomju sievietes nasta ar tīkliņiem, piena pudelēm un entajiem baltmaizes kukuļiem joprojām ir klātesoša. Toreiz jau sievietes ļoti daudz darīja arī vīriešu darbus. Tomēr es esmu par darbu dalīšanu. Protams, vīrietis var nomazgāt traukus un sieviete nomainīt spuldzīti, bet lai tā nekļūst par ikdienu. Ir darbi, kas piemēroti tikai vīriešiem. Un, ja tā mīļi, saldi palūdz, viņi labprāt arī izdara. Kāpēc vīrieši dažkārt dzer – tanka gājieni viņu burtiskā nozīmē nospiež, samaļ. Vīrietis nejūtas vajadzīgs, noderīgs, jo sieviete visu var izdarīt pati. Bet, ja vīrietim mīļi palūgtu, viņš noteikti izdarītu. Un ja pēc tam vēl paslavētu… Un vēl ko esmu ievērojusi – arī sievietes komandieres vīrietī bieži nosit labo gribu. Nevienam nepatīk pienākumi – to spriežu pati pēc sevis. Ja varu darīt pēc savas iniciatīvas, it kā no brīva prātā, tad daru ar prieku. Un kāpēc lai vīrietim būtu citādi?

Nenoliedzu – es patiešām varu izdarīt visu, ja vien nepieciešams. Taču jautājums ir – vai tiešām to vajag? Nereti gadās tā, ka es pati visu izdaru, bet pēc tam pārgurusi apsēžos un ar aizvainojumu domāju – jā, viss jādara man vienai, neviens man nepalīdz, neiesaistās… Taču tad sevi sapurinu un atgādinu – pagaidi, bet tu taču varēji pieslēgt savu sievišķību. Tu varēji vienkārši palūgt palīdzību! Reizēm gan šķiet, ka ātrāk un vienkāršāk ir visu izdarīt pašai, nevis vairākas reizes prasīt, bet tur jau arī ir tā mana kļūda.