Man pats galvenais ir darbs. Kad jūtos slikti, labākās zāles ir darbs. Un tad, kad galīgi nav, pie kā tverties – tad ir spīts. Viss.

Sievietei vispār sevi nekad nebūtu jāsauc par vecu. Ja kādreiz tā par sevi pasaku, tad tajā ir kaut kādas bailes un ironija. Es baidos no vecuma nevarības. Kas ir pretrunā ar to, ka uzskatu sevi par stipru. Tas mani biedē, taču vienlaikus ir pārliecība: ar mani gan tā nebūs! Visi apkārt sāk mainīt gūžas, es, vienalga, domāju: ar mani tā nebūs! Aiziesim mēs visi. Bet vecums var nebūt visiem.