(..) ja esi vesela, daba devusi prātu un rīcībspēju, mūsdienās var tikt diezgan tālu no izejas punkta. Es pati esmu gājusi tam cauri un arī apkārt redzu daudz talantīgu sieviešu, kas nav pārliecinātas par savām intelektuālajām un darba spējām, izskatu un fizisko formu. Bet gandrīz viss ir mūsu pašu rokās. Kā jau teicu – pašapziņu var uztrenēt darot. Ja gribi būt sportiskāka, ej uz jogu un sporta nodarbībām! Ja gribi labi izskatīties, bet nav pietiekamas rocības, iemācies šūt!

Man šķiet, kamēr neesi miris, viss vēl ir iespējams, arī attiecībās. Šķiršanās man nekad nav šķitusi kā attiecību beigas. Man bijušas trīs lielas mīlestības, visas pārauga ilgstošās attiecībās, un visos gadījumos mēs vispirms bijām draugi. Es nespēju iemīlēties izskatā, man svarīgi iepazīt cilvēku. Manu apbrīnu raisa cilvēka spēja kaut ko izdarīt, viņa zināšanas, domāšanas veids.
Bet šķiršanās notiek kādu apstākļu rezultātā, nevienā gadījumā tas nav bijis kādas konkrētas rīcības iemesls. Dzīve iet uz priekšu, mainās apstākļi, kas partnerattiecības padara smagas vai neiespējamas. Uz šķiršanos neskatos kā uz viena cilvēka kļūdu vai nepiemērotības rezultātu. Varbūt tāpēc arī pēc šķiršanās esmu varējusi saglabāt draudzību.