(..) es negribu izskatīties jaunāka, bet gribu justies jaunāka. Un es tā arī jūtos. Atļaujies, un tev dos! Vajag atļaut sev to, ko vēlies, un tas tev būs. Daudzi cilvēki sev daudz ko aizliedz. Aizliedz mīlestību, brīvību. Man nekad neskauž, kā cilvēki dzīvo, ko viņi ēd. Citreiz es ar tādu apbrīnu skatos uz cilvēkiem, kuri viens otram izrāda mīlestību.

Kad vīrietis ar sievieti viens otram ir blakus, kad viņi skatās viens otram acīs vai skūpstās, izgājuši cilvēkos. Es skatos un domāju, cik skaisti! Jau tā tik daudz negatīvā ir apkārt – kāpēc nepriecāties par to labo, kas ir? Man ir vēlēšanās, lai man arī būtu. Protams, ka es arī tā gribu! Mīlēt un būt mīlētai – tas ir normāli.

Mans vecums nav šķērslis nekam. Nu, labi, es nevaru „saražot” bērnu. Un kas par to? Ja gribēšu bērnus, varēšu tos adoptēt. Ja es gribēšu seksu, es taču varu to fiziski darīt.

Arī izjūtas jātrenē, lai tās neatrofējas. Ja negrib tuvību ar pretējo dzimumu, tad var to seksuālo mīlestības izpausmi atrast mūzikā, dejās. Piemēram, es klausos klasisko mūziku. Tā ļoti daudz izsauc tās vibrācijas… Esot operā, citi nedzird nekādas mūzikas vibrācijas, bet es dzirdu. Un man pat ir tāda sajūta, kā labu seksu būtu dabūjusi.