Tas, ka vīrieši neraud, ir spēcīgs mīts (gara pauze). Reizēm kaut kur, piemēram, Facebook tīklā, ieraugu kādu labu domu un noglabāju to sev. Pēdējais bija Pētera Kļavas citāts par tēmu Ko nozīmē – mācēt lietot vīrieti? Ļoti vienkārši: divpadsmit reižu dienā iedodiet viņam buču, noglāstiet un uzslavējiet viņu. Jā, izklausās pārāk vienkārši, lai tam noticētu, bet tā ir. Ierasts jau, ka sievietēm vajag vairāk labus vārdus teikt un glāstus sniegt, bet nē – arī vīrietim tas ir ļoti svarīgi. Uzmanība, novērtējums, atzinība, mīļums – tas vajadzīgs mums visiem.

Negribu pārspīlēt, runājot par šīm lietām, – ka bērnu dēļ cilvēki nedrīkstētu šķirties. Nav vienas receptes visiem. Protams, bērnam nav viegli, bet, ja vecāki savstarpēji netiek galā ar savām attiecībām un šķiršanās šķiet vienīgā izeja, tad, iespējams, tā tomēr var izrādīties labāka arī bērnam.

Protams, vecāku šķiršanās bērnam ir trauma, tās nevar nebūt. Un krāteris izveidosies, bet mēs varam apzināti domāt, ka tas ir nevis bezdibenis, bet kaut kas tāds, no kā var arī smelties palīdzību.

Līdzībās runājot, krāterim var uzspīdēt gaisma, kas skaisti lauž starus, kamēr apaļai bumbai tas starojums ir citāds. Es gribu teikt, ka dzīves situācijas nevar vērtēt tikai no vienas puses, nevar visiem pielāgot vienādus standartus. Tas būtu kā plastiskās operācijas sejai: veidotas pēc iedomāta skaistuma standarta, bet rezultāts – vienādas sejas, zaudējušas tikai sev raksturīgos vaibstus.