Par ģimeni nekad daudz nerunāju un nerunāšu, bet varu pateikt, ka tā ir līdzsvarojošais faktors publiskajai dzīvei. Kā tāds dārzs ar augstu žogu pasaules vēju plosītajā vidē. Ar mūra sienām, kas apvijušās vīteņiem.

Tur, iekšā, ir tie putni, tur ir tie ziedi, tur ir tas miers, un tur ir klusums. Nesteidzīgās, bet citreiz arī steidzīgās sarunas. Vienkāršība iepretim sarežģītībai, noslēgtība iepretim bezgalīgai atvērtībai. Tāpēc šis dārzs ir ļoti kopjams un sargājams no kaitēkļiem. 

Kādā sabiedrībā tu dzīvo, tāds būs tavs partneris. Tu nevari iedomāties, ka iesi savu partneri meklēt bārā un ka nākamajā dienā viņš kļūs par ideālo princi vai princesi. Viņš ir vienkārši partneris no bāra.

Es pasmaidu par digitālajām padarīšanām – tinder, šminder. Nu kas tur var būt, ja nav kopīgu interešu?! Kopīgs virziens, manuprāt, ir būtisks.

Ja gribi iepazīties ar cilvēku, kas grib lasīt, ej uz bibliotēku. Ja gribi tādu, kas māk dejot, ej uz deju kolektīvu. Aprindas ir būtiska padarīšana, tikai mēs spītīgi turamies tam pretī. Vienkārši esi aprindās, kuras tev šķiet simpātiskas, kur ir cilvēki ar līdzīgu vērtību sistēmu vai kurās tu gribi ieaugt, un viss notiks.