Mīlestībai ir jāsmaržo. Nevaru to izskaidrot, bet mīlestība man saistās ar smaržu. Kad mežā tikko nolijis lietus, tikko uzlēkusi saule, kad zeme un sūnas garo, tad gaiss smaržo tā… ka ir tirpas no labsajūtas. Mīlestībai ir jāsmaržo pēc labsajūtas. Kad tu satiec otru un pēkšņi caur visu ķermeni tik skaidri sajūti… Pēc tam, protams, ir taureņi vēderā.

Es esmu kā vecs virtuves skapītis tavās mājās. Īsti pielietojuma vairs nav, tu regulāri pret to sadauzi kājas, bet ārā sviest negribas. Svētas jūtas.

Nav pat jāzina kāds būs iznākums, dzīvo tā, ka apstāties ir noziegums.

Man pieder mazlietotu mīlestību veikaliņš ar leti, kasi un glīti sarindotām, maigi apbružātām siržu rindiņām.

Mīlestība ir tad, kad tuvība smaržo pēc saules stariem, kas tikko ieurbušies zemē, pār kuru nolijis silts pavasara lietus, un klusums ir tik paredzams, jo putni vienkārši vēl nav pamodušies un sapratuši.