Bieži vien attiecību problēmas rodas tāpēc, ka cilvēki viens otru uztver kā privātīpašumu. Un nav vienojušies, ka pieļaujama arī romantika vai laika pavadīšana ar citiem. Tas nenozīmē, ka noteikti jābūt seksuālām attiecībām, vienkārši tu vēlies pavadīt laiku arī ar kādu citu.

Bet mūsdienās, ja tev ir draudzene vai sieva, tomēr tu pavadi laiku arī ar citu, parasti sākas drāma un traģēdija. Ja cilvēki spētu par to ar savu partneri runāt atklāti un godīgi un vienoties, ko abi pieļauj attiecībās, tad, iespējams, mēs dzīvotu daudz laimīgāk, un arī šķiršanos būtu mazāk.

Izpratne par romantiskām attiecībām, kāda ir mūsdienās, ir samērā nesena kultūrvēsturiska parādība. Būtībā no tā otra cilvēka parasti gaidām, lai viņš būtu gan romantiskais varonis, gan uzticams partneris virtuvē, gultā un dārzā un bērnu audzināšanā, interesants sarunu biedrs, psiholoģisks atbalsts, garīgo tēmu kompanjons, iedvesmotājs, iedrošinātājs, mierinātājs un viss, viss pārējais.

Bet to gaidīt no viena cilvēka ir neprāts! Cilvēki tūkstošiem gadu ir dzīvojuši paplašinātās kopienās ar daudziem citiem. Tu parūpējies kādu brīdi par maniem bērniem, es pēc tam par tavējiem. Un nav tik svarīgi, kurš skaitās tēvs, kurš māte. Un vienā brīdī tu esi vairāk kopā ar vienu cilvēku, pēc tam – ar citu.