Ne velti pretmeti iņ un jaņ simbolizē pasaules veselumu: atšķirīgi poli veido vienu veselumu. Un tas ir arī ģimenē: tās kodolu veido divi vecāki, katrs ar savu redzējumu. Ne velti, dzīvojot ģimenē, bērns redz, ka tētim un mammai ir līdzīgas intereses, bet tās nekad nav simtprocentīgi vienādas. Katrs vecāks pat spēlējas ar bērnu atšķirīgi un piedāvā arī atšķirīgas rotaļas.

Es neteiktu, ka mums bijušas lielas grūtības, mēs visu izrunājam, un, ja sarunas nav pārāk ērtas, sarakstāmies „WhatsApp”. Tā mums nepaliek un nekrājas neizrunātas lietas. Bet mēs jau arī joprojām mācāmies, kā visu salāgot tā, lai visiem viss labi un lai neviens aiz pārguruma nenogāztos.

Manuprāt, esence tam, kāpēc vecāki ir divi un kāpēc viņiem arī jābūt un jāiesaistās it visā diviem, ir tā, ka augot bērns redz, ka par jebkuru situāciju vai problēmu, kas viņam jārisina, ir divi viedokļi.

Tieši tas, manuprāt, veido cilvēka spriestspēju, spēju pašam ieraudzīt, ka nepastāv tikai viens pareizais skatījums. Bērns redz, ka vecākiem ne vienmēr sakrīt viedokļi un tas ir normāli, ka arī problēmu risinājumus vecāki var piedāvāt atšķirīgus.